Reģistrēties
Par pasākumu
Latvijas ģeotelpisko informācijas tehnoloģiju (ĢIT) konference ir lielākais pasākums, kas veltīts ģeotelpiskajām informācijas tehnoloģijām Latvijā. Konferences mērķis ir veidot vienotu izpratni par ĢIT jomu valstī, tās izaicinājumiem un attīstības virzieniem. Programmā iekļautas ĢIT politikas virzītāju un veidotāju uzstāšanās, kā arī Latvijas un ārvalstu izstrādātāju projektu pieredzes prezentācijas
Kad
- 2018. gada 7. decembrī
Kur
Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā,
Jelgavas ielā 1, Rīgā
Kā nokļūt
Sabiedriskais transports
Tuvākās autostāvvietas
Papildus informācija
Uzstāšanās notiks latviešu un angļu valodās. Prezentācijām tiks nodrošināts tulkojums no latviešu uz angļu valodu. Konferences laikā tiks fotogrāfēts un filmēts, šie materiāli var tikt izmantoti mārketinga un komunikācijas vajadzībām
Darbnīcas
Konferences dalībniekiem ir iespēja piedalīties darbnīcās (workshop), kas norisināsies paralēli prezentācijām. Darbnīcām ir obligāti jāreģistrējas, to var izdarīt konferences reģistrācijas formā vai rakstot uz info@latgis.eu (vārds, uzvārds, darbnīcas/-u nosaukums)
2017. gada konference
Skatīties konferences prezentāciju video
Lejuplādēt konferences prezentācijas (PDF)
Programma
08:30 - 09:00
Dalībnieku reģistrācija
Kafija
09:00 - 09:10
Latvijas ĢIS biedrības uzruna
Auditorija:
Magnum
09:10 - 09:20
Konferences atklāšana
Dana Reizniece-Ozola
, Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Auditorija:
Magnum
09:20 - 10:00
Zinošais ceļotājs - no viedām kartēm līdz lidojošām automašīnām!
Eds Pārsonss
, Google
Auditorija:
Magnum
10:00 - 10:30
Drīzumā
Auditorija:
Magnum
Atvērtie dati un ģeoportāli - inovācijas virzītājspēki. Norvēģijas pieredze
Tomass Martins Holtans
, Norvēģijas Kadastra un kartēšanas iestāde (Kartverket)
Auditorija:
Dextrum
10:30 - 11:00
Bezmaksas telpiskie dati? Nu un?
Tenu Oja
, Tartu Universitāte
Auditorija:
Magnum
Reālā laika GPS datu pārveidošana un pielietošana darba plūsmas vadības sistēmās
Monta Poļakova
, Autentica
Auditorija:
Dextrum
11:00 - 11:30
Autonomās pasaules iespējošana
Širans Baruks
, HERE Technologies
Auditorija:
Magnum
Atvērti valsts ģeotelpiskie dati kā iespēja biznesam: Norstedts Kartor pieredze Zviedrijā
Mārtiņš Vimba
, Karšu izdevniecība Jāņa Sēta
Auditorija:
Dextrum
11:30 - 12:00
Kamielis savu kupri neredz jeb kāpēc būtu vērts rādīt savus datus citiem
Una Krutova
, Mērniecības datu centrs
Auditorija:
Magnum
Dodamies digitāli. Paātriniet savu digitālo ceļojumu ar Bentley. Darīsim to kopā
Miroslavs Matass
, Bentley Systems
Auditorija:
Dextrum
12:00 - 13:00
Pusdienas
13:00 - 13:30
Neironu tīklu izmantošana ģeotelpisko datu klasificēšanā
Artūrs Traubergs
, Autentica
Auditorija:
Magnum
Atvērto datu loma lokācijas risinājumos
Pjotrs Suhorskis
, HERE Technologies
Auditorija:
Dextrum
13:30 - 14:00
Viedu vidi veido viedi cilvēki
Jozefs Štrobls
, Zalcburgas Universitāte
Auditorija:
Magnum
Tālizpētes datu izmantošana meža inventarizācijā - praktiski piemēri
Kārlis Taukačs
, Latvijas valsts meži
Ģirts Zvaigzne
, Latvijas valsts meži
Auditorija:
Dextrum
14:00 - 14:30
Jauna pieeja ģeotelpisko datu servisu nodrošināšanā Baltijas reģionā - Baltic Geodata Marketplace
Valdis Karulis
, Karšu izdevniecība Jāņa Sēta
Auditorija:
Magnum
Vēsturiskās situācijas ģeotelpiska rekonstrukcija - Daugavas un Pērses ielejas Koknesē, pagājušā gadsimta 30. gadi
Oto Lukss
, MikroKods
Auditorija:
Dextrum
14:30 - 15:00
Drīzumā
Auditorija:
Magnum
Vai visi ceļi ved uz Rīgu? Iekšzemes migrācija Latvijā kopš 2000. gada
Dāvis Kļaviņš
, Centrālā statistikas pārvalde
Auditorija:
Dextrum
15:00 - 15:20
Kafijas pauze
15:20 - 15:50
Realitātes modelēšana viedajām pilsētām
Arūns Urbšis
, IN RE
Auditorija:
Magnum
Kā Copernicus dati var palīdzēt zālāju saglabāšanā?
Dainis Jakovels
, Vides Risinājumu Institūts
Auditorija:
Dextrum
15:50 - 16:20
Atvērtie ģeotelpiskie dati un ar tiem saistītie izaicinājumi
Mārtiņš Liberts
, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra
Auditorija:
Magnum
Kartogrāfiskā mantojuma saglabāšana un pieejamība Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
Reinis Vāvers
, Latvijas Nacionālā bibliotēka
Auditorija:
Dextrum
16:20 - 16:50
Ceļā uz valsts pārvaldes datu demokratizāciju
Edmunds Beļskis
, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija
Auditorija:
Magnum
Drīzumā
Auditorija:
Dextrum
16:50 - 17:20
Noslēgums
Auditorija:
Magnum
Darbnīcas
10:00 - 11:00
Iedzīvotāju pārvietošanās modelēšana pilsētu vidē
Haralds Saltons
, Autentica
11:00 - 12:00
Telpisko datu apstrāde ar HERE XYZ
Maksims Makarovs
, HERE Technologies
12:00 - 13:00
Pusdienas
13:00 - 14:00
LVM GEO Python Core
Rolands Rihters
, Latvijas valsts meži
14:00 - 15:00
Vikidati - kas tie tādi ir un kāpēc tas ir aktuāli, darbojoties ĢIT jomā?
Edgars Košovojs
, Vikidatu kopiena Latvijā
Mārtiņš Bruņenieks
, Vikidatu kopiena Latvijā
Runātāji
Konferences atklāšana
Dana Reizniece-Ozola ir Latvijas Republikas Finanšu ministre (kopš 2016. gada) un bijusī Latvijas Republikas Ekonomikas ministre (2014-2016). Ministre ir bijusi Saeimas deputāte un viņai ir vairāk nekā 10 gadu pieredze Eiropas Savienības un valsts finansētu projektu vadībā un ieviešanā. Dana Reizniece-Ozola ieguvusi profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā (Executive Master of Business Administration) Starptautiskajā kosmosa universitātē Francijā.
Dana Reizniece-Ozola
Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Zinošais ceļotājs - no viedām kartēm līdz lidojošām automašīnām!
Eds Pārsonss ir Google korporācijas ģeotelpiskās informācijas tehnologs, kurš realizē Google misiju ar ģeogrāfijas palīdzību sakārtot informāciju pasaulē. Lai pildītu šo misiju, viņš uztur kontaktus ar dažādu valstu valdībām, universitātēm, izpētes un standartizācijas organizācijām, kas ir iesaistītas ģeotelpisko tehnoloģiju izstrādē. Eds Pārsonss ir 'Open Geospatial Consortium' valdes loceklis un ir bijis W3C/OGC tīmekļa telpisko datu darba grupas līdzpriekšsēdētājs.
Eds Pārsonss
Google
Autonomās pasaules iespējošana
Risinot mūsdienu problēmas, katru gadu tiek vākti, analizēti un kopīgoti miljoniem terabaitu transportlīdzekļu mobilitātes, vides un infrastruktūras datu. HERE katru dienu apkopo miljardiem datu punktu un, izmantojot automātisko datoranalīzi un kodēšanu, nodrošina ātru digitālas kartes atjaunināšanu. Šī karte kalpo kā ģeotelpisks modelis, kas atbalsta transportlīdzekļus, dronus, mobilitātes pakalpojumus, precīzu telpu maršrutēšanu, preču izsekošanas un citus servisus.
Širans 9 gadus strādā HERE. Viņš pārvalda kartes un kartes satura produktus 36 valstīs, tostarp Krievijā, Izraēlā, Balkānos, Grieķijā, Čehā, Polijā un Latvijā. Širanam ir bakalaura grāds pilsētu plānošanā, ko viņš ieguvis Konkordijas universitātē (Monreāla, Kanāda), sabiedriskās politikas maģistra grāds, ko viņš ieguvis Telavivas Universitātē (Izraēla), kā arī biznesa un administrācijas maģistra grāds (MBA), ko viņš ieguvis Izraēlas Tehnoloģiju institūtā (Haifa,Izraēla). Pirms darba HERE Širans darbojies kā pašvaldību un valdības biroju padomnieks transporta, ĢIS un informācijas sistēmu integrācijas jomā.
Širans Baruks
HERE Technologies
Reālā laika GPS datu pārveidošana un pielietošana darba plūsmas vadības sistēmās
Darba plūsmas vadības sistēmas tiek plaši izmantotas daudzās nozarēs. Tās palīdz organizācijām pārvaldīt, optimizēt un automatizēt standarta procesus. Reālā laika GPS datus var ērti izmantot, lai atjauninātu uzdevumu darba plūsmas statusu atkarībā no notikumiem, kas notiek konkrētā ģeogrāfiskā vietā. Prezentācija aptvers reālā laika GPS datu pārveidošanu un optimizāciju, izmantojot dažādus algoritmus, lai tos saistītu ar objektiem dabā, kā arī iegūto datu izmantošanu uzdevuma statusa izmaiņās.
Monta Poļakova ir vecākā programmētāja uzņēmumā 'Autentica'. Monta ir specializējusies ģeogrāfisko informācijas sistēmu projektēšanā un izstrādē. Viņa šogad ar izcilību ir absolvējusi Latvija Lauksaimniecības universitātes maģistra studiju programmu “Informācijas tehnoloģijas”.
Monta Poļakova
Autentica
Jauna pieeja ģeotelpisko datu servisu nodrošināšanā Baltijas reģionā - Baltic Geodata Marketplace
Projektu 'Baltic Geodata Marketplace' sadarbībā īsteno divi ģeotelpisko tehnoloģiju uzņēmumi - 'Karšu izdevniecība Jāņa sēta' Latvijā un 'Reach-U' Igaunijā. Tas tiek realizēts Igaunijas - Latvijas (EST-LAT) pārrobežu sadarbības programmas ietvaros. Projekta mērķis ir izstrādāt vienotus ģeotelpisko datu servisus par Baltijas reģionu, lai nodrošinātu ērtu un vienkāršu ģeotelpisko datu servisu pieeju informācijas tehnoloģiju izstrādātājiem.
Valdis Karulis ir ĢIS projektu vadītājs Karšu izdevniecībā Jāņa sēta. Valdim ir plaša pieredze dažāda mēroga ĢIS projektu izstrādē un ieviešanā, kā arī konsultāciju un klienta atbalsta jomā
Valdis Karulis
Karšu izdevniecība Jāņa Sēta
Atvērti valsts ģeotelpiskie dati kā iespēja biznesam: Norstedts Kartor pieredze Zviedrijā
Zviedrija ir viena no Eiropas Savienības valstīm, kas vistālāk tikušas ģeotelpisko datu atvēršanas jomā. Padarot datus brīvi pieejamus, rodas iespēja pievienot papildus vērtību informācijai, kas tapusi par valsts budžeta līdzekļiem. Zviedrijas lielākā karšu izdevniecība 'Norstedts' par partneri atvērto datu iekļaušanai produktos un risinājumos izvēlējusies Latvijas uzņēmumu 'Karšu izdevniecība Jāņa sēta'. Kopīgi radīti vairāki produkti gan tradicionālajā papīra kartogrāfijā, gan digitālajā vidē.
Mārtiņš Vimba ir Karšu izdevniecības Jāņa sēta grupas uzņēmumu valdes loceklis. Viņa ikdiena ir saistīta ar gudru ģeotelpisko risinājumu attīstīšanu un ieviešanu. Mārtiņš tic, ka augstu pievienoto vērtību radošu Latvijas uzņēmumu veiksmes atslēga ir eksports, tāpēc neatlaidīgi virza uzņēmumus eksporta tirgu apgūšanā.
Mārtiņš Vimba
Karšu izdevniecība Jāņa Sēta
Atvērtie dati un ģeoportāli - inovācijas virzītājspēki. Norvēģijas pieredze
Atvērtajiem datiem ir bijusi liela ietekme uz to, kā Norvēģijā notiek datu apmaiņa starp valsts iestādēm, pašvaldībām un privātajiem datu lietotājiem. Tie ir mainījuši un joprojām maina veidu, kā tiek organizēti un izplatīti dati, galvenokārt uzlūkojot situāciju no lietotāja perspektīvas. Tāpat kā daudzas citas Ziemeļvalstis, arī Norvēģija ir izveidojusi ģeoportālu, lai apmierinātu nemitīgi augošo pieprasījumu pēc ģeotelpiskajiem datiem - gan atvērtajiem, gan maksas. Prezentācijā tiks atspoguļoti Norvēģijas izaicinājumi un pieredze šajos jautājumos.
Tomass Martins Holtans ir izplatīšanas pakalpojuma vadītājs Norvēģijas Kadastra un kartēšanas iestādē 'Kartverket'. Viņa atbildība stiepjas no atvērtajiem datiem līdz pat maksas produktu mārketingam un pārdošanai, klientu attiecībām un inovācijām.
Tomass Martins Holtans
Norvēģijas Kadastra un kartēšanas iestāde (Kartverket)
Kā Copernicus dati var palīdzēt zālāju saglabāšanā?
Zālāji ir daļēji dabiski biotopi, kuru saglabāšana ilgtermiņā ir pakļauta dažādiem riskiem, piemēram, zemes lietojuma maiņai, pārvēršanai aramzemēs, invazīvām sugām, pārmērīgai ganīšanai vai aizaugšanai. Esošās monitoringa pieejas, izmantojot klātienes vizītes, ir laika un darba ietilpīgas. Copernicus Sentinel-2 optisko un Sentinel-1 radara satelītu datu kombinēšana sniedz augstu izšķirtspēju un darbību visos laika apstākļos ar atkārtotu attēlu iegūšanu ik pēc 5-6 dienām, tā piedāvājot potenciāli efektīvu risinājumu zālāju monitoringam plašā mērogā.
Dainis Jakovels ir ieguvis doktora grādu fizikā no Latvijas Universitātes un ir vadošais pētnieks Vides risinājumu institūtā. Viņam ir vairāk nekā 10 gadu pieredze darbā ar spektrālo attēlošanu, kā arī ir vadīti vairāki Eiropas Kosmosa aģentūras PECS programmas projekti.
Dainis Jakovels
Vides Risinājumu Institūts
Vēsturiskās situācijas ģeotelpiska rekonstrukcija - Daugavas un Pērses ielejas Koknesē, pagājušā gadsimta 30. gadi
Viena no Latvijas ainavu pērlēm - Daugavas ieleja un Pērses lejteces kanjons ar kādreiz slaveno ūdenskritumu - ir zudusi reālai apskatei. Šobrīd vienīgā iespēja ir to rekonstruēt virtuālā pasaulē, izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas un dažādus pieejamos datus. Projektā tika izmantoti šādi dati: vēsturiskie fotouzņēmumi, ieskaitot aerofotouzņēmumus, vēsturiskās topogrāfiskās kartes, neapplūdināto teritoriju reljefa lāzerskenēšanas (LIDAR) dati, Pļaviņu ūdenskrātuves batimetrijas un esošo objektu realitātes modelēšanas dati.
Oto Lukss ir CAD, ĢIS un 3D datorgrafikas vadošais speciālists ar vairāk nekā 16 gadu ilgu darba pieredzi. Oto ir piedalījies vairākos vietējos un starptautiskos projektos, kas saistīti ar esošu un zudušu objektu 3D modelēšanu: Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca, Rīgas vēsturiskā centra ēkas, Karnakas tempļa 7.pilons un Džosera piramīda Ēģiptē. Viņam arī ir liela pieredze 3D programmatūras lietotāju apmācībā un konsultēšanā.
Oto Lukss
MikroKods
Dodamies digitāli. Paātriniet savu digitālo ceļojumu ar Bentley. Darīsim to kopā
'Bentley' bieži tiek lūgts strādāt pie koncepcijām, kā īstenot digitāli optimizētu procesu konkrētiem projektiem. Infrastruktūras aktīvi ir sarežģīti, vērtīgi un ilgstoši, taču pastāvīgi mainās. Uzņēmumi un pārvaldes iestādes, kas tos projektē, izgatavo, uztur un darbina, vēlas izveidot "digitālos dvīņus", kas precīzi atspoguļo šīs iezīmes. Viena programmatūras sistēma vienlaicīgi var neatbilst visām prasībām. Ar iModelHub ieviešanu kopējā datu vidē un digitālās darbplūsmas mākoņos iegūst dzīvu un aktuālu pašreizējās infrastruktūras modeli. iModelHub pārveido digitālo dvīņu iModel izkliedētā datubāzē, kas nodrošina digitālo komponentu saskaņošanu, pārskatatbildību un pieejamību.
Miroslavs Matass ir apguvis ilgtermiņa prasmes komunikāciju uzturēšanā un kartēšanā, ir Bentley Systems Inc. Asset Performance komandas biedrs. Viņš ir pieredzējis ģeotelpisko risinājumu ieviešanas, atbalsta, datu analīzes un migrācijas procesu speciālists komunikāciju turētāju uzņēmumiem, valsts aģentūrām un to operatoriem.
Miroslavs Matass
Bentley Systems
Neironu tīklu izmantošana ģeotelpisko datu klasificēšanā
Daudzās nozarēs ir svarīgi pārbaudīt esošo ģeotelpisko datu atbilstību reālajai situācijai un sekot līdz objektu izmaiņām dabā. To var nodrošināt, veicot apskati un pārmērīšanu klātienē vai izdarot ortofoto vai satelītattēlu vizuālu kontroli. Abas šīs pieejas ir ļoti darbietilpīgas un prasa daudz laika. Mūsdienās aktīvi tiek attīstītas neironu tīklu tehnoloģijas, un arvien pieejamāki kļūst regulāri atjaunoti satelītu dati. Izmantojot šīs jaunās iespējas, var veidot risinājumus, kas nodrošina pilnīgu vai daļēju reālās situācijas pārbaužu un monitoringa automatizāciju
Artūrs Traubergs ir 'Autentica' vadošais speciālists ar 15 gadu pieredzi ģeogrāfisko informācijas sistēmu izstrādē.
Artūrs Traubergs
Autentica
Realitātes modelēšana viedajām pilsētām
Savā prezentācijā Arūns Urbšis runās par to, kāpēc radās viedās pilsētas, kāds ir ieguvums pašvaldībām, izmantojot digitālās tehnoloģijas pilsētas pārvaldē. Tiks prezentēts Lietuvas pilsētas Panevēžas trīsdimensiju digitālais modelis, lai ilustrētu viedo pilsētu realitātes modelēšanas tehnoloģijas.
Arūns Urbšis ir Lietuvas uzņēmuma 'IN RE' projektu izstrādes direktors. Viņa pienākumos ir izstrādāt risinājumus datorizētās inženierijas pakalpojumu jomā (CAD / CAM / CAE / PDM lietojumprogrammu un sistēmu piegāde, ieviešana, apmācība). A.Urbšis ir zinātņu doktors (Ph.D.), tehnoloģiju zinātnēs mērījumu inženierijas jomā.
Arūns Urbšis
IN RE
Tālizpētes datu izmantošana meža inventarizācijā - praktiski piemēri
Meža inventarizācija ir viens no resursietilpīgākajiem meža apsaimniekošanas procesiem, taču prasmīga ģeotelpisko informācijas tehnoloģiju un attālās izpētes datu izmantošana ļauj daļu darba veikt kamerāli un ietaupīt nozīmīgus cilvēkresursus. 'Latvijas valsts meži' plānotāji dalīsies ar savu pieredzi par attālās izpētes datu un ģeotelpisko tehnoloģiju izmantošanu meža apsaimniekošanas plānošanā. Mežsaimniecībā gūtā pieredze būs noderīga arī citu nozaru pārstāvjiem, piemēram, lauksaimniekiem, ceļu projektētājiem un komunikāciju uzturētājiem.
Kārlis ir 'Latvijas valsts meži' plānotājs ar vairāku gadu pieredzi meža apsaimniekošanā, attālās izpētes datu izmantošanā un analīzē. Augstu pievienoto vērtību Kārļa darbam meža apsaimniekošanas plānošanā sniedz zināšanas par dažādu resursu, tehnoloģiju un datu izmantošanu, kas ļauj plānot un veikt darbus efektīvāk. Tālizpētes datu izmantošana, viennozīmīgi, ir ne tikai nākotnes vīzija, bet darba instruments šodien.
Kārlis Taukačs
Latvijas valsts meži
Tālizpētes datu izmantošana meža inventarizācijā - praktiski piemēri
Meža inventarizācija ir viens no resursietilpīgākajiem meža apsaimniekošanas procesiem, taču prasmīga ģeotelpisko informācijas tehnoloģiju un attālās izpētes datu izmantošana ļauj daļu darba veikt kamerāli un ietaupīt nozīmīgus cilvēkresursus. 'Latvijas valsts meži' plānotāji dalīsies ar savu pieredzi par attālās izpētes datu un ģeotelpisko tehnoloģiju izmantošanu meža apsaimniekošanas plānošanā. Mežsaimniecībā gūtā pieredze būs noderīga arī citu nozaru pārstāvjiem, piemēram, lauksaimniekiem, ceļu projektētājiem un komunikāciju uzturētājiem.
Ģirts strādā 'Latvijas valsts meži'. Uzņēmumā viņš veic mežsaimniecisko darbību plānošanu un attālās izpētes datu pielietojuma attīstīšanu meža inventarizācijas un koksnes produktu ražošanas vajadzībām.
Ģirts uzskata, ka attālās izpētes datu apgūšana ir solis tuvāk mākslīgā intelekta sniegto iespēju izmantošanai meža apsaimniekošanā.
Ģirts Zvaigzne
Latvijas valsts meži
Ceļā uz valsts pārvaldes datu demokratizāciju
Latvijas veiksmes stāsts ir valsts un pašvaldību elektronisko pakalpojumu pilnveide un digitalizācijas process, īpaši uzsverot iedzīvotājiem ērtu, lietojamu un drošu e-risinājumu attīstību. Šobrīd centralizētie valsts IKT risinājumi eID un mobilais eParaksts veido vienotu ekosistēmu. Valsts īstenotā atvērto datu politika un valsts reģistru integrācija veicina efektivitāti, caurspīdīgumu un inovatīvu risinājumu attīstību. Šajā procesā nozīmīga ir iestāžu sadarbība, uz klientu orientēta domāšanas pilnveide un digitālo risinājumu efektīva izmantošana visos procesu posmos.
Valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos.
Edmunds Beļskis
Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija
Kamielis savu kupri neredz jeb kāpēc būtu vērts rādīt savus datus citiem
Cilvēka piesaiste telpai, ģeotelpiskā inteliģence un ilūzijas par datiem.
Una Krutova, vairāk nekā 20 gadus strādājot ar ģeotelpisko informāciju, droši zina, ka viskļūdainākie lēmumi tiek pieņemti ar visnopietnāko sejas izteiksmi.
Una Krutova
Mērniecības datu centrs
Viedu vidi veido viedi cilvēki
Ģeotelpiskās disciplīnas cieš no kvalificētu un pieredzējušu darbinieku trūkuma. "ĢIS prātu" attīšana ir izšķirošs faktors kvalitatīvas ģeotelpiskās infrastruktūras un risinājumu attīstīšanā. Tradicionālā izglītības prakse nespēj apmierināt nozares vajadzības strauji mainīgajā vidē. Nozīmīga ir pastāvīga jaunu prasmju un iemaņu apgūšana visas karjeras laikā, kā arī mācību saturs, kas ir pielāgots arvien mainīgajām nozares prasībām un inovācijām. Prezentācija izaicinās ierastās augstākās izglītības prakses un piedāvās risinājumus ģeotelpiskās kompetences nostiprināšanai digitālajā sabiedrībā.
Jozefs Štrobls ir profesors Zalcburgas Universitātē, kur vada Ģeoinformātikas departamentu. Jozefs Štrobls ir Austrijas zinātņu akadēmijas biedrs un Ģeogrāfiskās informācijas zinātņu komisijas vadītājs. Profesors ir arī valdes loceklis vairākās starptautiskās organizācijās (UN-GGIM AN, ISDE un GISIG) un redaktoru padomē vairākos vadošos ģeoinformātikas un ĢIS nozares zinātniskajos žurnālos, kā arī popularizē dažādas ar ģeotelpiskajām informācijas tehnoloģijām saistītas iniciatīvas.
Jozefs Štrobls
Zalcburgas Universitāte
Atvērto datu loma lokācijas risinājumos
Atvērtie dati ir nozīmīgi gan sabiedrībai gan biznesam. Brīvā pieeja šiem datiem nodrošina jaunas biznesa iespējas uzņēmumiem un padara valsts institūcijas pārredzemas, tādējādi uzlabojot sabiedrības dzīves kvalitāti. HERE Technologies atjauno digitālās kartes, apvienojot dažādus datu tipus, kur atvērtie dati ir svarīga sastāvdaļa. Integrējot atvērto datu kopas savās lietojumprogrammās, HERE Technologies spēj nodrošināt lietotāju ar augstākās kvalitātes produktiem un risinājumiem, tādējādi uzlabojot sabiedrības dzīves kvalitāti navigācijas tehnoloģiju jomā
Pjotrs ir HERE Technologies Centrāleiropas satura iegādes un kopienas grupas vadītājs. Viņa komanda atbild par biznesa attīstīšanu un lietotājievades datu kopienas izveidošanu reģionā. Pjotram ir vairāk nekā 10 gadu pieredze telpisko datu jomā, viņu interesē lietu internets (IoT), viedās pilsētas (smart cities), kā arī autonomā pasaule (autonomous world).
Pjotrs Suhorskis
HERE Technologies
Atvērtie ģeotelpiskie dati un ar tiem saistītie izaicinājumi
Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra šogad ir sākusi piedāvāt visiem interesentiem kā atvērtos datus vairākas ģeotelpisko datu kopas, to vidū ir dažādu mērogu topogrāfiskās kartes, ortofoto kartes un digitālie reljefa modeļi. Ir liels sabiedrības pieprasījums atvērt arī citus ģeotelpiskos datus bez ierobežojumiem. Aģentūras direktors kā militārpersona vēlas vērst uzmanību riskiem, kas rodas, ja aktuāli un augstas detalizācijas ģeotelpiskie dati kļūst pieejami ikvienam bez ierobežojumiem. Riski tiks ilustrēti ar piemēriem.
Pulkvedis Mārtiņš Liberts ir Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras direktors. No 2017. gada 15. augusta viņš vada iestādi, kas ir valsts politikas īstenotāja ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā. Pulkvedis Mārtiņš Liberts līdz šim bija ģeotelpiskās informācijas lietotājs, taču tagad viņš vada iestādi, kas šo informāciju sagatavo. Pulkvedis cer, ka aģentūra tikai iegūs no militāras pieejas darba organizēšanā.
Mārtiņš Liberts
Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra
Bezmaksas telpiskie dati? Nu un?
Kopš 2018. gada 1. jūlija Igaunija publicē visus publiski ražotos telpiskos datus brīvi pieejamā lejupielādējamā veidā. Tos var brīvi lietot, tikai jāatsaucas uz datu sagatavotāju - Igaunijas Zemes dienestu (Estonian Land Board). Kādas ir un būs sekas šim solim? Vai telpisko datu pieejamība palielinās to izmantošanas apjomu un piedāvātās iespējas? Kā mēs to varam atbalstīt? Vai ir kādi riski? Šie sarežģītie jautājumi tiks apspriesti prezentācijā, kura, iespējams, radīs vairāk jautājumu nekā atbilžu. Prezentācijā arī tiks salīdzināta to kaimiņvalstu pieredze, kuras šādu soli jau ir spērušas.
Tenu Oja ir ģeoinformātikas un kartogrāfijas profesors Tartu Universitātē kopš 1997. gada. Viņš ir pētījis meža ekoloģijas modelēšanu, ainavu struktūras, attālo izpēti, ilgtspējīgu attīstību un daudz ko citu. Tenu Oja ir viens no valdes locekļiem Igaunijas Ģeoinformātikas biedrībā.
Tenu Oja
Tartu Universitāte
Vai visi ceļi ved uz Rīgu? Iekšzemes migrācija Latvijā kopš 2000. gada
Ieskats Centrālās statistikas pārvaldes izveidotajā interaktīvajā tīmekļa rīkā "Migrācija Latvijā", kas attēlo eksperimentālās statistikas datus par Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju migrāciju pagastos, pilsētās, novados un statistiskajos reģionos, salīdzinot iedzīvotāju faktiskās dzīvesvietas 2000., 2011. un 2017. gadā ar šī gada sākumu. Faktori, kas ietekmē iekšējās migrācijas statistiku.
Dāvis Kļaviņš ir Centrālās statistikas pārvaldes ĢIS speciālists, kurš rūpējas par to, lai statistikas dati tiktu ģeokodēti un būtu pieejami sabiedrībai telpisko datu un karšu veidā.
Dāvis Kļaviņš
Centrālā statistikas pārvalde
Kartogrāfiskā mantojuma saglabāšana un pieejamība Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
Latvijas Nacionālā bibliotēka glabā lielāko iespiesto kartogrāfisko materiālu kolekciju valstī. Karšu lasītavā pieejama literatūra par kartogrāfiju, kartogrāfijas vēsturi, ĢIS un tūrisma ceļveži, kā arī izmantošanai ir pieejamas dažādas ĢIS programmas. Ir veikta apjomīga kartogrāfisko materiālu digitalizēšana – šogad ieskenēta lielākā daļa līdz 1990. gadam izdoto Latvijas karšu. Tiešsaistē šobrīd ir pieejamas digitalizētās kartes, no kurām daļa karšu jau ir ģeoreferencētas.
Reinis Vāvers Latvijas Universitātē ir ieguvis maģistra grādu ģeogrāfijā. Kopš 2014. gada Latvijas Nacionālajā bibliotēkā strādā ar kartogrāfisko materiālu kolekciju. Viņš nodarbojas arī ar Latvijas kartogrāfijas vēstures pētniecību.
Reinis Vāvers
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Darbnīcas
Iedzīvotāju pārvietošanās modelēšana pilsētu vidē
Darbnīcā mēs apskatīsim modelēšanai izmantojamo datu veidošanas principus un piemērus, modelēšanas skripta izveides nosacījumus un to izveidi, iegūto datu reprezentāciju un tālāku izmantošanu. Tehnoloģija: PHP, PostgreSQL; ESRI
Haralds Saltons ir 'Autentica' vadošais ĢIS speciālists un projektu vadītājs ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Haralds ir strādājis gan ar komerciālajiem produktiem, gan atvērtā koda risinājumiem.
Haralds Saltons
Autentica
Vikidati - kas tie tādi ir un kāpēc tas ir aktuāli, darbojoties ĢIT jomā?
Darbnīcā sniegsim ievadu vienā no Vikipēdijas māsas projektiem — Vikidatos. Apskatīsim, kādi tiem ir ģeogrāfiskie aspekti, kā izmantot Vikidatu API datu ieguvei un rakstīšanai, kā Vikidatus var (un varētu) pielietot praktiski, arī biznesā. Pastāstīsim arī par SPARQL, ar kura palīdzību var veidot vaicājumus un iegūt datu vizualizāciju dažādos veidos.
Edgars Košovojs
Vikidatu kopiena Latvijā
Vikidati - kas tie tādi ir un kāpēc tas ir aktuāli, darbojoties ĢIT jomā?
Darbnīcā sniegsim ievadu vienā no Vikipēdijas māsas projektiem — Vikidatos. Apskatīsim, kādi tiem ir ģeogrāfiskie aspekti, kā izmantot Vikidatu API datu ieguvei un rakstīšanai, kā Vikidatus var (un varētu) pielietot praktiski, arī biznesā. Pastāstīsim arī par SPARQL, ar kura palīdzību var veidot vaicājumus un iegūt datu vizualizāciju dažādos veidos.
Mārtiņš Bruņenieks
Vikidatu kopiena Latvijā
LVM GEO Python Core
LVM GEO Python Core ir atvērta koda automatizācijas un skriptēšanas moduļa kodols ArcGIS sistēmu administrēšanai, uz kura jebkurš interesents var balstīt Python programmēšanas ietvara skriptus. Par to, ko ar šo moduļa kodolu var izdarīt un kā to izmantot darbnīcā pastāstīs Rolands
Rolands Rihters
Latvijas valsts meži
Telpisko datu apstrāde ar HERE XYZ
HERE XYZ ir mākoņdatu, reāllaika telpisko datu vadības rīks kartogrāfiem, kartogrāfijas entuziastiem un IT jomas speciālistiem. Semināra dalībnieki apgūs, kā attēlot ģeotelpiskos datus kartē un kā izveidot vienkāršu tīmekļa lietojumprogrammu, pēc tam publicējot to internetā vai mobilajā lietojumprogrammā
Maksims Makarovs
HERE Technologies
Moderatori
Mareks Matisons
Dextrum moderators
Pieredzējis sabiedrisko attiecību praktiķis, kurš pastiprinātu vērību pievērš digitālo platformu risinājumiem un komunikācijai. Kā pilntiesīgs starptautiskās mediju profesionāļu un digitālās komunikācijas ekspertu organizācijas “DigiComNet” un “Latvijas asociācija sabiedrisko attiecību profesionāļiem” biedrs dalās pieredzē par novitātēm komunikācijā un veiksmīgu digitālo dialogu. Jaunākais izaicinājums ir viņa paša veidots TV projekts – pārraide “Tīkla Vīzija”, kas redzama Rīga TV24 ēterā
Andris Klepers
Magnum moderators
Andris Klepers ir Vidzemes Augstskolas asociētais profesors, Dr.geogr.
un kā pētnieks strādā Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūtā. Post-doktorantūras granta ietvaros darbojas projektā "Latvijas tūrisma intelekts", izstrādājot ar GIS un aktuālajiem nozares datiem saistītu platformu, kas palīdz prognozēt tūrisma attīstību dažāda mēroga galamērķos. Papildinoši doktorantūras studijām LU Ģeogrāfijas un Zemes Zinātņu fakultātē studējis arī Trīres Universitātē Vācijā, Kopenhāgenas Universitātē Dānijā, kā jaunais zinātnieks stažējies Austrumsomijas Universitātē u.c.
Organizē
Sadarbībā ar
Atbalsta
